tad,kad jums buus veinalga. un atrunas.
Jau tā kā pārāk bieži sāku iedomāties,ka esmu nogriezusies nepareizajā pagriezienā krustojumā. Un taj pat laikā,citu ceļu nebija. Vai es vienkārši ignorēju,neredzēju,negribēju redzēt, nepiepūlējos, lai ieraudzītu Hah,nē,citi ceļi bija sūdaini akmeņceļi,es izvēlējos to,kuram IKEA paklājs pärkäts. Cik stulbi.
Jau pārāk bieži ilogojos pēc Tevis, tad atkal ļauju smadzenēm pārņemt kontroli. Tu mani piepildīji..kaut gan vienmēr esmu domājusi,ka esmu vispilnīgākā. Ka manī nav tukšumu. Jel kaa ir!
Daudz sapņoju un ceru un ļoti ticu-pārāk pašsaprotami ticu,ka viss būs tā kā es gribu un,ka tas viss būs ātri. Gribu,lai zem papēžiem man smērē margarīnu aumaļām.
Es reiz paslīdēšu. Savā margarīnā. Un neīstajā brīdī. Tad es lūgšu jums palīdzību. Un man būs kauns kädu briidi,veeläk es kļūšu nieciiga. Un es kļūšu no tā stipra un bezjūtīga. Sūds es,kad savi principi liksies niecīgi un lepnums pakaļā kā nebijis.
Par ko es esmu izaugusi?
